Rudens svētki Lietuvā

Piektdienā, kad pulkstenis rādīja  sesto rīta stundu, vairums Ķekavas iedzīvotāju vēl saldi gulēja vai lēnām rosījās, lai uzsāktu savas ierastās dienas gaitas. Taču TDA Zīle dejotāji  bija jau modušies, iemalkojuši rīta kafiju un gatavi doties ceļā uz Lietuvu, Visaginu, lai piedalītos starptautiskajā festivālā „Rudenines”. Patiesībā šis stāsts aizsākās vasarā, kad viesojāmies Baltkrievijā. Tur iepazināmies ar Lietuvas festivāla rīkotājiem un saņēmām uzaicinājumu piedalīties rudens svētku svinēšanā kopā ar kaimiņiem. Tā nu pinām vainagus, gludinājām tērpus, spodrinājām deju kurpes, grozā ielikām kādu latvisku cienastu  un devāmies ceļā.

Agrs rīts, melna tumsa, drēgns vējš, bet dejotājiem noskaņojums lielisks un mazliet pacilāts. Sagaidījām autobusu, rītausmu un sauli, un ceļš pretī jauniem piedzīvojumiem varēja sākties. Lai popularizētu Olimpisko kustību, veselīgu dzīves veidu un godīgas spēles principus sportā, Latvijas Olimpiskā komiteja katru gadu rīko Olimpisko dienu. Šogad Olimpiskās dienas vienojošais moto bija „Pavingrosim!”. 28.septembrī, dienā, kad TDA Zīle devās apciemot kaimiņus, Olimpiskās dienas pasākumos piedalījās vairāk kā 76 tūkstoši skolēni dažādās norises vietās visā Latvijā. Šiem tūkstošiem piepulcējās arī Zīles dejotāji. Mūsu šoferīte ieslēdza radio SWH pasākuma tiešraidi, un, braucot autobusā, mēģinājām cilāt hantelēm līdzīgus priekšmetus, izpildīt norādītos vingrojumus un aktīvi kustēties. Katrā ziņā sejas muskulatūra un vēdera presīte tika nodarbināti visintensīvāk, jo smiekli nebeidza rimties. Kājas izlocīt izdevās tikai dažiem no mums, tāpēc piestājām kādā Lietuvas benzīntankā, kāpām ārā no autobusa un atkārtojām koncertam paredzētās dejas. Ap pusdienu laiku ieradāmies Visaginā. Likās, ka tur rudens savās krāsās un košumā ir spilgtāks nekā pie mums. Pilsētas kultūras centrā, bijušajā skolā, bija mūsu pagaidu mājas. Mirklis atelpai un nelielai pilsētas izpētei, un tad jau jāgatavojas pirmajam koncertam. Piektdienas vakarā Visaginas iedzīvotājus un festivāla viesus priecējām ar dejām „Sen to Rīgu daudzināja” un „Meitu māte”. Brunči griezās, acis mirdzēja un skatītājiem dāvājām savu prieku -dejot prieku. Pēc  uzstāšanās devāmies uz baznīcu, kur pēc vakara mises nelielu koncertu sniedza vokālais ansamblis no Austrijas. Kad skaistais koncerts bija izskanējis, devāmies uz „mājām”, kur neformālā gaisotnē tuvāk iepazinām festivāla dalībniekus. Jāatzīst, ka sākotnēji uz saviesīgajām „vakariņām” bija ieradušies tikai 2 Lietuvas deju kolektīvi, jo Baltkrievijas pārstāvji vēl bija ceļā. Bet tas netraucēja baudīt nacionālos ēdienus, lustēties, iemācīties jaunas  dejas un kopīgi sadancot. Lietuvieši mācīja savas dančus mums, bet mēs - viņiem.  TDA Zīle dejotāji saviem draugiem parādīja Ābrama polkas soļus. Šķiet, ka tie lietuviešiem patika, un visi varējām laisties kopīgā un jautrā deju virpulī. Jestri dejojot un ballējoties, arī pusnakts bija klāt. Tie, kas vēl bija nomodā, apsveica un uzurrāja Eviju M. dzimšanas dienā. Taču tad atskanēja paziņojums, ka ballēšanās ir jābeidz, bet dzīvesprieks, vēlme ballēties un enerģija kūsāt kūsāja, un skaņu pults operators dejot gribētājiem veltīja vēl pusstundu. Kad deju mūzika aprimās, TDA Zīles dejotājos pamodās dziedātāju gars. Dziedājām paši un mācījām citus, pareizāk, citi klausījās, bet daži no mums tulkoja dziesmu tekstus krievu valodā, lai jauniegūtie draugi saprot, par ko ir tas stāsts.

 Sestdienas rīts atausa saulains un jauks. Tā kā festivāla lielkoncerts bija plānots vakarpusē, tad dienas brīvo laiku katrs pavadīja, kā vēlējās. Daļa no TDA Zīle dejotājiem devās apskatīt pilsētu, apmeklēja gadatirgu, kur varēja iegādāties, degustēt, aplūkot dažādus Lietuvas un citu valstu nacionālos ēdienus un dzērienus, amatnieku darinājumus un piedalīties dažādos pasākumos.  Gluži kā mūsu pašu Miķeļdienas gadatirgū! Arī Lietuvā esot, domājām par „Greizo kompasu”, kurā piedalīsimies jau 6.oktobrī. Tāpēc ezera krastā  izveidojām paši savu kompasu. Par to, vai šī ierīce rādīja Ziemeļus, precīzu ziņu nav. Taču skaidrs ir viens – esam kļuvuši par vienu jautru piedzīvojumu bagātāki. Citi ļāvās rudens saules glāstiem vai nesteidzīgi baudīja rimto dienas gaitu. Bet visi kopā pēc vēlīnām pusdienām gatavojāmies festivāla noslēguma koncertam, kurā izdejojām 9 dejas.  Tiesa, savu uzstāšanos gaidījām ilgi, ilgi. Arī vakars, tumsa un aukstums lēnām bija piezagušies. Lai arī brīžiem šķita, ka vairs nevaram sagaidīt to mirkli, kad varēsim kāpt uz skatuves, bija kas tāds, kas lika uz brīdi aizmirsties. Mūs sildīja vadītājas atbalsts un domas no tālienes ( kamēr mēs baudījām rudens svētkus, mūsu vadītāji piedalījās Deju svētku  repertuāra precizēšanas seminārā, un rūpes par mums bija uzņēmusies dejotāju prezidente Gitiņa) un sildījāmies paši – cieši, cieši, plecu pie pleca, ar drauga silto plaukstu, ar lielu, spilgtu mēness bumbu un zvaigžņu segu debesīs. Tāds burvīgs, īpašs un neaizmirstams mirklis. Ar šīm sajūtām azotē sagaidījām savu uznācienu. Bet bez kopīga komandas darba arī šoreiz neiztikt. Ir tik labi apzināties, ka vajadzīgajā brīdī bija kāds, kurš palīdz pārvilkt brunčus, piespraust vainagu, uzsiet jostu, sasiet lakatiņu. Ar jautriem Latgales dančiem noslēdzām šo festivālu. Tie skatītāji, kas nenobijās no aukstuma un vēlās vakara stundas, ar skaļām ovācijām sveica un atbalstīja mūs. Pēc koncerta viens no festivāla rīkotājiem mums sacīja, ka TDA Zīle enerģiskums, jaunība, smaidi, atraktivitāte, dzīvīgums esot aizbaidījis lietu, un aicināja piedalīties arī citos pasākumos.

Rudens svētki Visaginā nu bija izdejoti. Sestdienas vakara noslēgumā mielojāmies ar Evijas dzimšanas dienas kūku, un tad jau ceļš mājup. Divu dienu garumā smējāmies, lustējāmies, rūpējāmies viens par otru, iepazināmies ar kaimiņiem un viņu tradīcijām, un nu TDA Zīle  kalendārā ir ierakstīts vēl viens piedzīvojums.

 Paldies mūsu vadītājai par atbalstu un labo domu sūtīšanu, pateicamies kaimiņiem par ielūgumu, sakām paldies Gitiņai par kopā saturēšanu, Kristīnītei par sapucēšanu, foto un video meistariem par spilgtāko ainiņu iemūžināšanu.

Foto pie raksta: Indra Vitmane

Citas Indras bildes