Latviet's esmu, latviet's būšu, latviet's mūžam palikšu

TDA Zīle jauniešu sastāvam bija tā unikālā iespēja piedalīties Eiropas Latviešu Kultūras svētkos, kas norisinājās no 18.06. - 21.06. Briselē. Pasākumu organizēja Eiropas Latviešu apvienība, un svētku kopums bija daļa no Latvijas Prezidentūras ES Padomē plašā notikumu klāsta. Šie svētki bija fantastisks un emocijām bagāts mēģinājums atjaunot tradīciju, kas 20 gadus bija nogūlusi kādos nezināmos plauktos. Šķiet, ka tas tiešām izdevās, jo Eiropas galvaspilsēta pulcēja dziedātājus, dejotājus, muzikantus, folkloras kopu pārstāvjus no 15 dažādām valstīm, kurās ir un darbojas latviešu kopienas un diasporas. Jāpiebilst, ka TDA Zīle bija vienīgais tautas deju kolektīvs no Latvijas.

Svētku laikā ne tikai apmeklējām Eiropas Parlamenta galveno ēku, priecējām tur esošos tautiešus, vietējos iedzīvotājus un tūristus zibakcijas koncertā laukumā pie Briseles operas, iepazinām pilsētu, pagaršojām  Beļģijas nacionālos kārumus, bet bijām viena daļa no tiem 800 dalībniekiem, kas vienojās kopīgā dziesmā un dejā. Un, šis, protams, bija brauciena galvenais mērķis. Dienu pirms noslēguma koncerta, uz ielas, kur mums bija paredzēts dejot, vēl aktīvi pārvietojās Briseles sabiedriskais transports un vietējie iedzīvotāji. Taču mēģinājumu procesu tas netraucēja. Turpat esošajā skvērā kopā ar citiem deju kolektīviem veidojām koprepertuāra rakstus un zīmējumus. Nākamajā rītā satiksme slēgta, norobežojums salikts, un ģenerālmēģinājums varēja sākties. Koris dziedāja, muzikanti spēlēja, mēs dejojām, un jau tajā brīdī sapratām, ka šis būs ļoti īpašs koncerts. Koncerts, kas veltīts svešumā esošiem tautiešiem, vietējiem iedzīvotājiem, kas garām ejot piestāja, palika, klausījās, juta līdzi, atbalstīja, un, protams, mums pašiem. Kad ģenerālmēģinājums beidzies, pāris brīvās stundas izmantojam kā nu kurš – cits devās pilsētas apskatē un pusdienās, cits pēc Beļģijas un Briseles suvenīriem, vēl kāds – laiskā atpūtā. Katrs ar savām sajūtām azotē, bet visi kopā gatavojāmies koncertam. Tas bija mūsu šīs sezonas pēdējais koncerts. Savādāks nekā citi - bijām tālu prom no mājām, bet kopā vēl ar simtiem latviešu, saulgriežu laiks un tās īpašās sajūtas...

Daži no mums Briselē satika draugus, radus, kolēģus, sen neredzētus cilvēkus, un tā sajūta, ejot pa  lielās pilsētas ielām un izdzirdot latviešu valodu, bija pacilājoša.

Aprunājoties ar tautiešiem no citiem kolektīviem, sapratām, ka ne visiem tur, tālumā, esošā dzīve ir „medus maizes” rieciens. Ir dažādi iemesli, kāpēc cilvēki ir spiesti doties prom no Latvijas. Bija tādi, kas labu prātu atgrieztos, bet kaut kādu iemeslu dēļ tas nav iespējams, taču satikām arī tādus latviešus, kas priecājās par dzīvi citā valstī, bet viņus visus vieno mīlestība pret latviešu valodu, kultūru un tradīcijām. Pateicoties viņiem, kas, prom esot, reizi nedēļā sanāk kopā, dzied, dejo un godā savas tradīcijas, latviskums ir dzīvs arī ārpus Latvijas robežām.

Koncerts nodejots vienā elpas vilcienā, ar patiesu lepnumu par  savu tautu, tautas tērpiem, cilvēkiem, ar milzīgu dejotprieku un ar sajūtu, ka gribas vēl mazliet, bet emocijas – saviļņojošas, pacilājošas, aizkustinošas. Gluži kā Dziesmu un Deju svētkos, var būt pat vēl īpašākas. Un izskanot noslēguma koncerta skaistākajām dziesmām („Lec saulīte”, „Dvēseles dziesma”, „Saule. Pērkons. Daugava”, Valsts himnai un „Pūt, vējiņi&rdquo, asaras acīs ir daudziem... Tā apziņa, ka vari dzīvot savā zemē, savā valstī, runāt savā dzimtajā valodā, ir TIK ĻOTI SVARĪGA! Tādos brīžos novērtējam to, kas tiek dots, un lepojamies, kas mēs esam!

Pirms nokļuvām Briselē, paviesojāmies arī Nīderlandē un tās galvaspilsētā, un kas bijis Amsterdamā, tas tur arī paliks! Taču pirms devāmies tālajā ceļā, agrā 7dienas rītā pavadītāju pulkā bija mūsu pašu Andriņa, kura ne tikai katru no mums samīļoja un vēlēja labu braucienu, bet bija sagatavojusi arī dažus uzdevumus laika īsināšanai garajam ceļam.  Kopumā šķiet, ka vairums no tiem tika izpildīti godam! Un ar dažiem spilgtākajiem mirkļiem var iepazīties še un tepat!

 Savos iespaidos dalās Arnolds ( jāpiebilst, ka šie iespaidi radušies brauciena otrajā dienā) :

„Kā nu gadījies, kā ne, bet pamostos ne savā istabā. Savu uzdevumu augstumos ir mūsu Kristīne, kura jau plkst 6:40 apstaigā visas Zīļu istabiņas, pamodina tos, kas vēl guļ un pārliecinās, vai visi ir modušies. Pēc brokastīm dodamies ceļā. Svinīgi tiek „atklāta baumu kastes” darbība. Ceļš ir garš, un katram savas nodarbes – kāršu spēles, sarunas, viegls snaudiens. Šoferi mūs informē, ka atrodoties uz Eiropas autobāņiem, ir aizliegts pārvietoties pa autobusu. Šāda pastaiga personai izmaksā 98 euro, taču neskatoties ne uz ko, kustība notiek – tupus, rāpus un vēl visādās interesantos veidos. Kad esam kādu brīdi braukuši, piestājam pie kāda lielveikala Vācijā, kur steidzam iegādāt iecerētās lietas. Kādam tā ir kafija, veļas pulveris vai apģērbs mazākajiem mājiniekiem. Iepirkumi veiksmīgi sagūluši savās vietās, un nu var doties tālāk. Tas jau nebūs Zīles izbrauciens, ja kādā no benzīntankiem netiks dejots. Tā nu tiek noturēts nelielais Ābrampolkas mēģinājums. Izkustējušies esam, laižam tālāk, sveicinājām tālbraucējus, kopā minam krustvārdu mīkla, turpinās aktīva kāršu spēle gan autobusa priekšējā galā, gan vidusdaļā. Tur talkā nāk nesen iegādātās veļas pulveru kastes, kas kalpo kā lieliski galdiņi. Tiek atklāts „Tīģeru šovs” – sarunas par un ap vitāli svarīgām tēmām Zīles personīgajā dzīvē un ne tikai. Atklājam, ka Vitiņas māja vienmēr atvērta Zīles kāzām, un mūsu vadītāja mēģina noregulēt attiecības starp priekšu un pakaļu(autobusam ). Izrādās, mums ceļojumā līdzi devusies ir arī ģitāra. Tiek apgūti tās spēlēšanas pamati un meklēts G punkts ( protams, ģitārai, tās akordiem un notīm!). Vēl kādā pieturas punktā nodejojam „Ai, zaļā birztaliņa”, un tad jau vairs nav tālu otrās nakts mājas, kuras nu ir kādā kempingā Nīderlandē. Pirms iekārtojamies savās istabiņās, meitenes nodejo „Saule brida rudzu lauku”. Uz brīdi dejā „iefiltrējies” arī Andris. Noliekam somas, iekārtojamies, un tad draudzīga volejbola spēle. Paralēli volejbola aktivitātēm, dažas meitenes vingro kopā ar Šonu. Nakts sarunas par rociņu turēšanu gultā, un vēlā naktī jau dodamies pie miera.

 6.dienas emocijas Andras S. redzējumā: „Rīts sākas ar porciju neapmierinātības. Brokastis kavējas, laikus noliktā izbraukšana nenotiek kā plānots, bet galu galā visi esam gatavi dejošanai svētku atklāšanas zibakcijā pie Eiroparlamenta ēkas. Tur pulcējas arī daļa kopkora, iesildot balsis ar "Saule. Pērkons. Daugava".Zīle laiku kavē ar levitējošo abreniešu foto sesiju un dalot vietējiem bukletus par svētku norisi. Pēc krietna brīža izrādās, ka Zīles pirmais koncerts/zibakcija tomēr norisināsies citviet. Pa ceļam tautas tērpos izskrienam cauri kādai kārtējai Briseles demonstrācijai, kuru vienojošais apģērbs – zaļās jakas, maldīgi varētu liecināt par piederību Zīlei. (Vēlāk noskaidrojas, ka tie ir darba devēji ikdienišķā protesta gājienā.) Dislokācija notiek ar dažiem apjukuma brīžiem, no kuriem vienā pat pavīd doma, ka jādejo krustojumā blakus kebabnīcai. Realitāte tomēr ir skaistāka - jādejo pie Briseles opernama.

Nejaušie skatītāji ap laukumu sāk pulcēties mēģinājuma laikā, Zīles puiši izlīdz izdejot citu kolektīvu trūkstošo dejotāju vietās, bet pilsētas viesi iemūžina selfijus un mēģina saprast, no kurienes esam atbraukuši. Sākoties zibakcijai, pievienojas arī apvienotais citzemju latviešu kolektīvu koris. Aplausi un ovācijas pēc "Saule brida rudzu lauku", "Ābrampolkas" un “Meitu mātes", bet neatliek daudz laika izbaudīt citu kolektīvu priekšnesumus, jo jāskrien uz kopmēģinājuma norises vietu Briseles centrā.

Sportiskā noskaņā Zīle ieturas ar beļģu tradicionālajiem frī kartupeļiem, iesildās Martas pavadībā un dzestrajā jūnija pēcpusdienā izmēģina soļus neierasti ierobežotajos deju laukumiņos. Lielu prieku izraisa atklājums, ka Svētku oficiālajā plakātā izmantots foto, kur noķerts arī Zīles deju solis 2013. gada Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā Mežaparkā.

Vakars noslēdzas ar dančiem Astro'n'out mūzikas ritmos, un "mājās" nonākam jau pēc pusnakts - tieši laikā, lai dzimšanas dienā sabučotu Elīnu.”

 Jānis Š. par 7.dienu: „Sestdienas rītā cēlāmies ļoti agri, jo priekšā ir gara diena – mēģinājumi un ZĪLES eirotripa kulminācija – ELKS lielkoncerts. Paēduši ‘’sātīgās’’ brokastis, kuras izcīnījām pēc ilgām diskusijām, devāmies uz mēģinājumu. Mēģinājumā mūs sagaida jauns pārsteigums – organizētājiem iepatikušās mūsu meitenes un lielkoncertā būs jādejo ‘’Saule brida rudzu lauku’’. Pēc mēģinājuma sadalījāmies pa interešu grupiņām un devāmies apskatīt Briseli. Tūre pa pilsētu izvērtās diezgan interesanta – sanāca gan nogaršot mīdijas, gan apmaldīties, gan ekskluzīvi dzīvajā redzēt pliko velobraucienu. Pēc ekskursijas pa pilsētu devāmies uz autobusu, kur ģērbāmies un gatavojāmies koncertam. Koncerts bija emocijām bagāts – izdzīvojām mazos dziesmu un deju svētkus. Pēc koncerta ar pacilātu garastāvokli devāmies uz afterparty, kur uzstājās Raxtu Raxti. Ballītē diemžēl nevarējām palikt līdz beigām, taču mājupceļā metro sarīkojām paši savu ballīte ar dziesmām un dejām.”

 Vitiņas stāsts : „Ceļojums nu jau gandrīz galā, ir fantastisks, silts un saulains 9.dienas rīts. Ik rīta aplis pie autobusa, ceļa vārdi dienai, kas jāpavada braucot, lai vakarā satiktu savus mīļos jau mājās.

Es nezinu kā citiem, bet man šis ceļojums ir tik daudz pozitīvu emociju piepildīts, ka pat ilgās stundas autobusā nešķiet par grūtu. Ceļojuma pēdējais aplītis jau Latvijā bija pavisam īpašs, tajā piedalījās arī mūsu burvīgie šoferīši. Vēl pēdējie Paldies par kopā pavadītajām dienām, Kristīnītes norādījumi par tērpu lietām, samīļojam viens otru uz atvadām, un pēc nepilnas stundas būsim MĀJĀS!
Paldies visiem par iecietību, atsaucību, mieru, spēku, izturību un galvenais par šis vasaras burvīgākajām deviņām dienām kopā ar fantastiskiem cilvēkiem!”

Tāds nu bija Zīles Eiropas brauciens. Netrūka ne smieklu, ne piedzīvojumu, ne aizkustinājuma asaru.

Liels un sirsnīgs Paldies Ķekavas novada domei par atbalstu, ELKS rīkotājiem par iespēju būt, redzēt, sajust, piedzīvot, Līgai, Dacei R. un Dīvam par organizēšanu un visādu formalitāšu bīdīšanu, Kristīnei V. par skaistajiem tērpiem, Vitiņai par deju soļu mācīšanu, Zīles čaklajiem darboņiem, kuri rūpējās par aktivitātēm un nodarbēm brauciena laikā, mums pašiem par lielisko kopā būšanu un mājiniekiem par sagaidīšanu un līdzi jušanu.

Svinam dzīvi, vasaru un tiekamies jau 1.septembrī, lai dotos pretim jauniem koncertiem, notikumiem un piedzīvojumiem!

M/b FOTO - Kristaps Kļaviņš

Kristapa Kļaviņa FOTO galerija facebook