Jaunrades skate Valmierā
Mums, TDA Zīle, 2012./2013.gada sezona ir un būs notikumiem un piedzīvojumiem bagāta. Īpašu notikumu izdzīvojām arī vakar, kad uz Valmieru vedām mūsu repetitora Arta Puriņa dejas „Pāri Daugavai” un „Es savam mīļākam”. Tur jau 17 reizi notika jaunrades skate, kuras mērķis ir veicināt horeogrāfu jaunrades darbu un mākslinieciski augstvērtīgu deju radīšanu, papildināt deju kolektīvu repertuāru vietējas nozīmes pasākumiem un veidot koprepertuāru valsts nozīmes pasākumiem 2014.gada un 2015. gada Tautas deju ansambļu, VIII Vidējās paaudzes dejotāju svētkiem un XVIII Senioru deju dienai. Konkursu rīko Latvijas nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru. Šoreiz žūrijas vērtējumam tika nodotas 29 autoru 57 jaunrades dejas, kuras vērtēja kompetenti un zinoši latviešu skatuviskās tautas dejas speciālisti – Ingrīda Edīte Saulīte, Rita Spalva, Indra Ozoliņa, Andis Kazāks un Lāsma Skutāne. Kopā ar mums sadancoja 29 kolektīvi no visas Latvijas. Gluži kā smēdē tur tika kaldinātas jaunas latviešu tautas dejas, kas raksturo konkrētu deju kolektīvu un tā kopējo tēlu, piešķir tam krāsas, vai liek meistaru radītajam atdzīvoties tūkstošu dejotāju sniegumā. Katra deja bija īpašs stāsts ar savu vēstījumu skatītājiem, raksturu un skaistiem tautas tērpiem.
TDA Zīle dejotājiem sestdienas rīts iesākās agrāk nekā ierasts brīvdienu laiskajai noskaņai. Ap plkst 10.00 bijām jau Valmieras kultūras namā. Rīta rosmes vietā - mēģinājums, un kad darbs padarīts, brīdis atpūtai pirms lielā notikuma ir godam nopelnīts. Draudzīgā pulkā devāmies pusdienās uz picēriju – traktieri „Liepziedi un Rozmarīns”. Baudījām gardu maltīti un lielisku atmosfēru, smējāmies, jokojām un sasmēlāmies pozitīvas emocijas. Un drīz, pavisam drīz klāt tas brīdis, kad dejotāji ir gatavi doties uz skatuvi. Gaisā jaušama neliela satraukuma deva, bet Zīles komandas gars izrādījās spēcīgāks. Deju „Pāri Daugavai” dejojām Ķekavas novada tautas tērpos, kurus mums aizlienēja draugi no Sidrabaines. Skaistie tautas tērpi darināti ar biedrības „Sidrabaine” un Ķekavas audēju atbalstu. Līdz ar deju soļiem Daugavas rāmais zilums, dzelteni balta saule, vasarīga meža zaļums, zemes auglīgais brūnums, kas ieausti brunču krāsās, lāsmojās skatuves gaismās. Bet dejā „Es savam mīļākam” skaistā cimdu rakstā ierakstījās visu novadu košās krāsas. Ar jaunām emocijām, lielisku kompāniju, puišu dāvātajām dzeltenajām tulpītēm, skanīgām dziesmām mājupceļā un spožu mēness pogu debess plašumos šī diena bija izdzīvota.
Mums šī diena bija īpaša un svarīga. Milzīgs, sirsnīgs un liels Paldies Artim par iespēju. Mums tā bija vēl viena iespēja mācīties, pilnveidoties un augt savā meistarībā. Pateicamies SDK Sidrabaine par tērpiem un sakām Paldies atbalsta grupai klātienē un tiem, kas apciemoja mūs domās un turēja īkšķus.
Pievienot komentāru