Caur sniegiem uz deju Salaspilī

Zeme uzaudusi baltu seģeni, un kalendārs vēstī, ka decembris jau klāt. Klāt arī Zīles kārtējā nometne, kas pēc skaita nu ir jau ceturtā. Šoreiz gludinājām kreklus un blūzes, bikses un brunčus, šuvām pogas un pērles, spodrinājām deju kurpes un zābakus un devāmies uz Salaspili. Daži no mums turp brauca pēc darba, citiem vēl darbiņš darāms, vēl kāds tikai iepriekšējā vakarā apguva nepieciešamos deju soļus, bet visi kopā atkal ļāvāmies dejas burvībai. Lai arī brīžiem kājas pinās, uz mirkli pazuda orientācija telpā, prožektoru gaismas likās mazliet par spilgtu, aši, aši bija jāpaspēj saģērbties uz nākamo danci, bet viss tika paspēts, visas astoņas skates dejas izdejotas, un paveikts milzīgs, svētīgs un ļoti vajadzīgs un lietderīgs darbs. Tā ir pavisam cita sajūta dejot tautas tērpos un uz lielās skatuves.

 Pēc labi padarīta darba svētdien iedegsim pirmo svecīti Adventes vainagā. Iedegsim  to par ticību, cerību, mīlestību...

Bildes var apskatīt šeit