Vēsture

1. Iesākumā bija ....
Jau 1937. gadā Doles aizsargu deju kolektīvs ir viens no tiem Latvijas kolektīviem, kuri piedalās Pirmajos vispārējos aizsargu vingrošanas un tautas deju svētkos. II pasaules karš uz laiku pārtrauca šīs tradīcijas attīstību. Tāpēc paiet daudzi gadi pirms dejošana Ķekavā atsākās ar jaunu sparu.

2. Un sākas viss no gala
1968. gada 17. janvārī – entuziastiskā Elga Auziņa, Doles Tautas namā izveido jauniešu deju kolektīvu. Pirmie mēģinājumi un koncerti. Pirmie tērpi un piedalīšanās deju svētkos.

3. Ieskriešanās
1973. gadā par Ķekavas jauniešu deju kolektīva vadītāju kļūst Silva Štelfa. Silvas raksturs un jauniešu vēlme dejot, nodrošina kolektīvam augstas vietas deju skatēs un panākumus koncertos.

4. Zelta Zīle
1979. gadā kolektīvs iegūst tautas deju ansambļa titulu un tam tiek dots Zīles vārds. Nesaudzējoši mēģinājumi, aktīva koncertdzīve, augstas vietas skatēs un ilgi gaidītā atzinība. Zīle kļūst par vienu no labākajiem TDA Latvijā. Šis ir Zīles un Silvas Štelfas laiks – Zelta Zīles laiks.

5. Perestroika
Atnākot pārmaiņu laikam, perestroika ne lūgta ne aicināta piemeklē arī Zīli. Kas un kāpēc tā notika, vēl šodien tā īsti nespēj izskaidrot neviens. 1993. gadā no Zīles aiziet vadītāja un kolektīva "perpetum mobile" Silva Štelfa, kas kolektīvu vadījusi 21 gadu.... Daudziem ir sajūta, ka viss ir beidzies, ir pienācis gals un Zīle nekad vairs nedejos.

6. Būt vai nebūt
Bet nekad nesaki nekad. Izrādās, ka Ķekava un dejošana ir kļuvis organisks savienojums. Kādu laiku Zīli vada Guntis Skrimblis un bijusī Zīles dejotāja Vita Timermane, kura gan ģimenes apsvērumu dēļ 2001. gadā dodas dzīvot ārpus Latvijas, līdz ar to kolektīvs uz brīdi paliek bez vadītājas. Taču 2003. gadā iniciatīvu uzņemas Anda Kirilova, kura no jauna savāc kopā dejotgribētājus un dažus mēnešus pirms 2003. gada dejusvētkiem piesaka kolektīvu E grupā, tā nu jau ir vidējā paaudze.

P.S. Protams, ka Zīlei būt. Par to vislielākais paldies Andai Kirilovai, kurai tika tas grūtākais laiks.

7. Atgriešanās
2005. gadu var uzskatīt par Zīles atgriešanās sākumu. Kolektīvā atgriežas Vita Timermane. Viss sākas ar jaunu sparu. Visi ir tā noilgojušies pēc „riktīgas” dejošanas. Un sākas smags darbs - 2 reizes nedēļā 3 stundas no vietas līdz pilnīgam spēku izsīkumam. Rezultāti neliek sevi gaidīt – Zīle atkal rāpjas virsotnē. 2006. gada vidējās paaudzes deju kolektīvu (D grupa) skatē iekļūst desmit labāko valsts kolektīvu skaitā un 2007. gada skatē iegūst I pakāpi.

8. Jaunā Zīle
2008. gads ir Zīles 40 gadu jubilejas gads un kārtējo Dziesmu un deju svētku gads. Gribas dejot vēl vairāk un labāk. Un viss notiek.

Vidējās paaudzes deju kolektīvs Zīle piedalās divās skatēs – deju svētku lieluzveduma skatē, kur ieņem 1.vietu starp Rīgas rajona kolektīviem un koncertprogrammas, kas domāta jauniešu deju kolektīviem, „No sirsniņas sirsniņai” skatē rāda tādu sniegumu, kas nodrošina centrālu vietu koncertuzveduma koncertos un vēl īpašu žūrijas atzinību.

Vienā palēcienā tiek izdejoti Deju svētki un koncertturneja Šveicē.
Zīle ir rokā . Pāri visam sajūta – mēs to varam.

Uzsākot pēcsvētku sezonu, kolektīvā tiek izveidoti trīs sastāvi – "Jaunieši", "Vidējie" un "Studija". Diemžēl jau drīz dejotāju trūkuma dēļ tiek atcelti mēģinājumi Studijas sastāvam. Līdz 2009.gada vasarai darbojas "Vidējo" un "Jauniešu" sastāvs. 2009./2010. gada sezonas sākumā sastāvi atkal mainās – Zīlei paliek viens sastāvs, kurā dejo visi Zīles dejotāji. Lai arī tas nenāk viegli, daudzus dejotājus tomēr nepamet doma, ka līdz nākošajiem Dziesmu un Deju svētkiem „Zīlei” jāatgriežas starp A grupas kolektīviem. 
Lai mums veicas!